Agris Redovičs
Kino vēsture un kritika
„Mākslai nav jāizskaidro pasaule. Tai jāliek apjaust esības neizdibināmību. Aiz kino loga reizēm pavīd būtības noslēpumainais vaigs. Apziņas dzīļu atspulgs. Tas pievelk”. /Agris Redovičs/
Agris Redovičs ir beidzis Teātra institūta teātra zinātnes nodaļu Maskavā. 70-tajos gados strādājis par dokumentālo filmu redaktoru Rīgas kino studijā un vēlāk – par galvenā redaktora vietnieku Latvijas televīzijas Filmu ražošanas galvenajā redakcijā Telefilma Rīga. Vairākus gadus ir bijis Rīgas Kino muzeja direktors. Trīs gadus vadīja Nacionālo kinematogrāfijas centru. Kopš 1995. gada pasniedz mākslas darba analīzi, Latvijas kino vēsturi, animācijas kino vēsturi un dokumentālā kino vēsturi Kultūras akadēmijas teātra un kino mākslas katedrā. No 2000. līdz 2005. gadam ir bijis izdevuma Kino Raksti galvenais redaktors. Grāmatas Latvijas kino 1920.-1940. sastādītājs un šķirkļu autors.
Agra Redoviča kinokursi:
• Žanri un virzieni kino
• Kino un realitāte: interpretācijas
Agra Redoviča publikācijas:
• Scenārija autors dokumentālajām filmām Mūžīgā atgriešanās, Venta, Anneles pasakas, Cerība, Pārliecība, Dziesmu vara, Latvija 1917.gadā, Rainis, Nakts domas, Esplanāde , Čakstes koks, Eizenšteina Ēdene u. c., animācijas filmai Velniņi, izglītojošam 27 sēriju filmu ciklam Kino gadsimts Latvijā, par šī cikla filmām 2000. gadā saņemts Lielais Kristaps.
• Dialogs Grēta un Moje, uzvests RLB un Latvijas Radio.
• 2007. g. grāmata Dokumentāls logs uz Eiropu (kopā ar K. Matīsu)
• Raksti par teātra vēsturi un socioloģiju krājumos Kultūra un sabiedrība
• Raksti par teātri un kino Latvijas presē kopš 1972. gada, godalgots teātra kritikas konkursos, vairakkārt premēts kā gada labāko publikāciju autors par kino.
• Raksts Sergejs Eizenšteins. Zēns no labas ģimenes Gadagrāmatā Rīga-800, 1998
• Šķirkļi enciklopēdijā Teātris un kino, Belokoņa Latvijas enciklopēdijā
Agra Redoviča mīļākās kino filmas:
• Kasablanka 1942, Maikls Kērtics
• 2001. gada kosmiskā odiseja 1968, Stenlijs Kubriks
• Pasta kariete 1939, Džons Fords
• Saullēkts 1927, Fridrihs Vilhelms Mūrnavs
• Amarcord 1973, Federiko Fellīni