Vadims Agapovs
Filologs un kinokritiķis
„Pati svarīgākā no mākslām mums ir meinstrīms” /Lenin Redux/. „Mākslas uzdevums ir glābt no pašnāvības vai iedrošināt uz to” / Vadims Agapovs/
– filologs un kinokritiķis. Rakstus par kino publicē kopš 1994. gada. 1998. gadā pārcēlās no Rīgas uz Maskavu, kur dažādos laikos strādāja par redaktoru saitam Weekend.ru, par kuratoru kino kompānijas „Karmen” līnijai „Другое кино” (izlvēlējās filmas Krievijas filmu nomai, kā arī bija saita www.drugoe-kino.ru un žurnāla «Другое кино» redaktors), bija kino rubrikas redaktors žurnālos «Ваш досуг» un «Play». Viņa slejas tika publicētas arī tādos izdevumos kā OM, MK, Jalouse, Time Out, «Пульс», Action, Car&Music, Four Seasons, NRG, Total Film, «Все ясно». Nopietnākus darbus publicējis žurnālos «Искусство кино», Kinoraksti un kopotajos rakstos «Дозор как симптом». Strādājis tiešajā ēterā radiostacijā «Эхо Москвы». 2004. gadā atgriezies Rīgā, kur piedalījies kinofestivāla „Baltijas pērle” organizēšanā, rakstījis avīzei «Телеграф» un žurnāliem Pastaiga.ru, Podium Art, ЖЗЛ, «Марта», «Люблю», kā arī rediģēja Freetime.lv. Kopā ar Tatjanu Zandersonu radiostacijā «Домская площадь» vada raidījumu «Не упускай из виду» par jaunmiem kino, muzikā un literatūrā. Šobrīd Vadima Agapova recenzijas ir lasāmas avīzē «Бизнес&Балтия».
Vadima Agapova kinokursi:
•Kino valoda un kino koncepcijas
•Modernie režisori un viņu priekšteči I daļa
•Modernie režisori un viņu priekšteči II daļa
Vadims Agapovs
V. Agapova lekciju audio fragmenti:
1. Lekcijas fragments
„Morisa Merlo-Ponti agrīnie uzskati”
Uztveres fenomenoloģija: kā ķermenis ietekmē skatu.
2. Lekcijas fragments
„Fenomenoloģijas atskaņas Krievijas kinokritikā”
„Iztaustot” kino: Sergejs Dobrotvorskis, M. Jampoļskis.
3. Lekcijas fragments
"Intertekstuālās spēles”
1.Interteksts: kāda ir tā atšķirība no konteksta?
2.Metodoloģiskais pārrāvums: piešķiram absurdam caurspīdīgu jēgu.
4. Lekcijas fragments
„Slavojs Žižeks: viss, ko jūs gribējāt zināt par Lakānu, bet baidījāties pajautāt kino izvirtulim”
5. Lekcijas fragments
"Krutais detektīvs filosofa-absolventa acīm" (lekcija veltīta brāļu Koenu daiļradei)
Vadima Agapova personīgie sasniegumi:
Pierunāja kompānijas «Кармен» direkciju nopirkt Gasa Van Senta filmu „Džerijs”. Nomā tā piedzīvoja neveiksmi, kritiķi to nopēla. Taču pēc pāris gadiem Gas Van Sents ieguva Zelta Palmas Zaru. Pēc tam attieksme pret filmu „ Džerijs” izmainijās.
Vadima Agapova personīgais negods:
Reiz kā viesis nokļuvis pārraidē «Большая стирка» un uzsācis strīdu ar Romānu Viktjuku par internetu. Kaut arī aiz kulisēm Romāns Viktjuks patiesi atzinās, ka, pateicoties teatrālajām iemaņām, strīdā spēj uzvarēt jebkuru.
Mīļākās Vadima Agapova kino filmas:
• Strupceļš / Cul-de-sac (rež. Romāns Poļjanskis)
• Trešais cilvēks / The Third Man (rež. Kerols Rīds)
• Dīva / Diva (rež. Žans-Žaks Beneks)
• Vienkārši asinis / Blood Simple (rež. Brāļi Koeni)
• Saulrieta bulvāris / Sunset Blvd. (rež. Billijs Uailders)
• Mironis / Deadman (rež. Džims Džarmušs)
• Atceries / Momento (rež. Kristofers Nolans)
Vadims Agapovs iesaka noskatīties:
• Debess gari, mākoņu gremlini / Spirits of the Air, Gremlins of the Clouds (rež. Aleks Projans)
• 1967. gada Dieviete / The Goddess of 1967 (rež. Klāra Lo)
• Dabas bērni / Börn náttúrunnar (rež. Frīdrihs Top Frīdriksons)
• Karaļa Georga neprāts / The Madness of King George The Madness of King George (rež. Nikloas Hjutners)
• Pieci pirksti / Five Fingers (rež. Dzozefs Mankevičs)
• Džordžino / Giorgino (rež. Lorāns Buttona)
• Nelabie uz sliekšņa / Guizi lai le (rež. Ven Cjan)
• Pēkšņās bailes / Sudden Fear (rež. Deivids Millers)
• Patiesa atdzīšanās / Confidences trop intimes (rež. Patris Lekont)
• Amerikāņu astronauts / American Astronaut (rež. Kori Makebi)
• Dārgumu sala / Treasure Island (rež. Skots Kings)
• Aleksandras Projekts / Alexandra’s Project (rez. Rolfs de Hiers)