LV

RU

 

Dr. Viktors Freibergs
Lekciju cikls
Kino kā zīmju sistēma
 
Sūzena Zontāga reiz sacījusi, ka mēs visi vēlamies, lai „kino mūs nolaupa” jo kino kā ilūziju māksla spēj skatītājam radīt iespaidu, ka tas nevis pasīvi vēro ekrānu, bet dzīvo tajā, nonāk gluži citā pasaulē. Kādiem paņēmieniem filma to spēj izdarīt, vai kino uztverei vajadzīga īpaša lasītprasme, kā kino spēj runāt par abstraktām lietām - šie un daži citu jautājumi tiks aplūkoti kursa ietvaros.
 
 
1.      Kino kā vizuāls teksts. Mēmais kino un skaņu kino.
Fragmenti no Hičkoka filmas „Šantāža” un „Psiho’. Odzu „Tokijas stāsts”, Džarmuša „Dīvaināk nekā paradīzē”, Tatī „Ilo kunga brīvdienas”.
 
 
2.      Kino un citas mākslas: fotogrāfija, literatūra, glezniecība, teātris.
Fragmenti no Grīneveja filmas „Pavārs, zaglis, viņa sieva un tās mīļākais”, Kubrika „Berijs Lindons”, Šrēdera „Svešinieku mierinājums”, Trīra „Dogvila”, Tarkovska „Solaris”, Viskonti „Gepards”.
 
 
3.      Zīmes jēdziens kino vēstījumā. Zīmju veidi. Filma kā „pseido-ikoniska” māksla.
Louzija filma „Sulainis”, Kopolas „Brema Stokera Drakula”, Kubrika „Mirdzums”.
 
 
4.      Kino kods un kā to atšifrēt. Kultūras kodi un kino kodi.
Polaņska filma „Strupceļš”, Franžu „Acis bez sejas”, Tešigaharas filma „Sieviete smiltīs”, Giliama „Brazīlija”, Kopolas „Mūsdienu apokalipse”.
 
 
5.      Kino valodas jēdziens. Vizuālo zīmju mijiedarbība un saplūšana. Japāņu ideogrammas un tankas. Dubultā artikulācija.
Reja filma „Dumpinieks bez mērķa”
 
 
6.      Kino vēstītāja kategorija. Hičkoka filmas „Vertigo” (Bailes no augstuma”) fragmenti, Kubrika „Mirdzums”, Trifo „Žils un Džims”.
 
 
7.      Skata punkts un skatiens kino.
Antonioni „Profesija reportieris”, „Foto palielinājums”, „Nakts”, Sorentino „Mīlestības sekas”, Ardžento „Suspiria”.
 
 
8.      Montāžas loma filmas vēstījumā. Redzamā un neredzamā montāža.
Godāra filmas „Trakais Pjero” fragmenti, Mankeviča „Viss par Ievu”.
 
 
9.      Laiks un telpa kino
Tarkovskis „Spogulis”, Renē „Pērn Marienbādē”
 
 
10. Vēstījuma secīguma noārdīšana. „Kino par kino”
Godārs „Nicinājums”, Fellini „8 ½”
 
 
11.  Pazolini „poētiskā kino” jēdziens.
Džarmuša filmas „Mironis”, Tarkovska „Stalkers’, Kokto „Orfejs” fragmenti
 
 
12.  Filma un iekāre, skatītājs kā „sapņotājs nomodā”.
Linča „Zilais samts”, „Malholandas ceļš”, „Iekšzemes impērija”.
 

 


KinoAfiša

Michel Hazanavkius

"Mākslinieks"

Līdz 16. februārim

Kinoteātris "Splendid Palace", Rīga

Kinoteātris "Citadele", Rīga

 

Gajs Ričijs

"Šerloks Holmss: ēnu spēles"

Līdz 16. februārim

Kinoteātris "Splendid Palace", Rīga

Kinoteātris "Multikino", Rīga

Kinoteātris "Cinamon", Rīga

Kinoteātris "Citadele", Rīga

 

Bruce Robinson

"Ruma dienasgrāmata"

Līdz 16. februārim

Kinoteātris "Multikino", Rīga

Kinoteātris "KSuns", Rīga

 

Roman Polanski

"Asinspirts"

Līdz 13. janvārim

Kinoteātris "KSuns", Rīga

 

Steven Spielberg

"Kara zirgs"

Līdz 16. februārim

Kinoteātris "Multikino", Rīga

Kinoteātris "Cinamon", Rīga

Kinoteātris "Citadele", Rīga

 



 

 


 

 


 

 

 

 

 

 

 



 

 

 

 

 

 

 

 

 

 





 


 




 

 







 




 

 

 

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

 

 

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

 


Kino kursi
Tālrunis: 27071183, 67331123
kino@kinoakademija.lv